Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš,nekā, tā nu nebūs gan, ka mums tikai mēnestiņš, bet citiem riekstiņi un gardumi.Cepamkūkas, ciparkūkas! :)Vislabāk jau mīklu gatavot "pašam", bet kas tev dos vaļas, ja daudz dažādu pasākumu jāpaveic tādā īsā nedēļas nogalē, kad strauji tuvojas Ziemassvētki!par piemēru viena piparkūku mīklas recepte
Medus - 250g
Iesala ekstrakts - 250 g
Cukurs - 100 g
Sviests - 100 g
Milti - 450–500 g
Olas - 2 gab
Majonēze - 100 g
Sinepes - 1 ēdamkarote
Cepamais pulveris - 1 tējkarote
Garšvielas (muskatrieksts
krustnagliņas, kanēlis, kardamons,
koriandrs, citrona miziņa un citas
pēc izvēles).
Medu ar iesala ekstraktu karsē uz
ļoti lēnas uguns
Kad masa ir kļuvusi šķidra, maisot
pievieno sviestu un cukuru
Pēc tam, visu maisot, masu nedaudz atdzesē. Pievieno majonēzi, sinepes, olas, garšvielu maisījumu. Pagatavoto mīklu, pirms cepšanas, ieteicams pāris dienas izturēt ledusskapī. Mīklu izrullē, formē un liek uz cepešpannas, cep. Gatavās piparkūkas karstas no pannas noņem ar platu nazi
Šo sestdienu līdz 13:00 mēs pavadījām Mārupes k/n pirmssvēku koncertā. Pirms pirmssvētku koncerta bij patiesi liela kņada ar balto vilnas zeķu un valnīšu adīšanu. Visiem, kam nebij "pa rokai" omes vai mammas ar abām kreisajām rokām ;) Jāņa omīte adīja zeķītes. Pasūtītāji pat vēl pēdējā vēlā vakarā zvanīja, lai 'palīdzot, jo neesot valnīšu un zeķu!
gan tiešā, gan pārnestā nozīmē :) Ziepes vārīt var katrs, bet ne jau "kurš katrs", tur ir jābūt uzstājībai un izturībai, jo vairāk tās ir, jo "lielākas ziepes" sanāk, pat tādas, ko nevar izstrēbt pēcāk. Mazas, apaļas un kantainas var savārīt kopā ar esencēm - dzīves smaržām no ikdienas vai svētkiem, brīvajam laikam vai darbdienas steigai. Process ir iedvesmojoši pavedinošs - uz domām par nākamajām ziepēm :)
Tā kā apkārt plosās gripas laiks un nākas palikt mājās ar slimnieciņu, ir laiks izmēģināt dažādas jaunas tehnikas.
Atradu internetā Barbara Allen pamācību lāču filcēšanā ar adatu un sekojot viņas padomiem radās šis pelēcītis, kuram Gustavs uzfilcēja draugu - mušu vārdā "kas nekas". Tā laikam ir pārlieku liela TV reklāmu ietekme, vai var būt tikai Tele2 :)
Tas nezināmais "zvērs" nav nemaz tik briesmīgs, bet pārsteidzošs gan. Kopā ar Zani pusi dienas gatavojāmies iemēģināt filcēšanu uz zīda, pusi tāpēc, ka jāsagādā materiāli - zīds (Artilērijas ielā) un vilna (Klippan Saule), ziepes un citi sīkumi, kas aizmirsušies mājās.... pēc visu šo vietu apmaklēšanas jau dažiem ir skaidrs, ka gribās ēst! Izvēle nav liela, bet beigās esam sagrābušās desmitiem nesamo maisu un pat viena burka!
Jāatzīstas, ka vienas šalles izgatavošana prasa diezgan daudz laika, protams, to nevar salīdzināt ar tāda pat platuma un garuma šalles uzadīšanas laiku, bet tomēr.. Zīdu pakāpeniski noklāj ar izvēlētajiem vilnas toņiem, bet nācās secināt, ka sausā salikumā kopskats atšķiras no iegūtā (plakanā) klājuma. To katram pašam vajadzētu izmēģināt, jo noteikti, ka vilšanās ajūta katram ir individuāli mērāma - man pēc pelēkmelnās šalles attīšanas tā bija ļoti liela! ;/
veidi, kā filcēt ir dažādi - vienpusējs vai abpusējs, jāsaka, ka domas un idejas rodas darbošanās procesā, kā vēl mēģināt un ko ar to visu darīt, te var izvērsties plaši, ja ir drosme eksperimentēt.
Šodienas darbi bija nogurdinoši un reizē arī iedvesmojoši. Mustura dalībniecēm liels paldies, visām, kas deva savus darbus izstādei, kas uzticējās un ticēja, ka mērķis ir labs un sasniedzams, esam to panākušas! Vai jūs ziniet, ka visiem patīk gan lāči gan lakati, ka visi brīnās un priecājās par paveikto, par skaistumu, mīksto dziju, košajām svītrām, par izbrīnīto lāču purniņu izteiksmi, par Laringīta spuraino kažoku.... Nebija viegli sakombinēt un realizēt iecerēto darbu izvietošanas taktiku, nācās no dažām lietām atteikties, izmantot citu veidu, bet rezultāts nav slikts. Var jau teikt, ka vienmēr var labāk, protams, bet ... vai labāk nav darīt, nekā nedarīt neko!? Man bija labs palīgs, paldies Olga, viss ir izdevies lieliski! Viesu māja "Lāču miga" izmitināja mūsu lāčus un adītos lakatus!
P.S. Bilžu kvalitāte nav laba, vēl jo projām gaidu no remonta savu labāko fotoaparātu ;/
Spāņu ražotāja Katia jaunā dzija (follija lente?) Elipse. Šovakar tiku pie šāda kamoliņa un izmēģināju gan tamborēt, gan adīt. Mazā izmēra puķē ir tamborētas ziedlapiņas, pavediens diezgan mīksts un nevar to veidot lokot un staipot. Lielajā puķē ir adīta sleja, kas ievīta starp melnā auduma kārtām. Dekorēta ar sudrabainā diega pavedieniem.
Starp vējainām dienām un tumšiem vakariem ir vieta, kas izceļās ar mājīgu atmosfēru, labticīgu noskaņu un mieru. Tā ir māja meža malā, pilna ar lāčiem un labsirdīgiem cilvēkiem. Mēs esam tur laipni aicināti iekārtot izstādi. Dažādi, pašu rokām darināti lāči, mīļi un rūcīgi, tamborēti, adīti un šūti, kādus tik radošas rokas spēj radīt. Adīti plecu lakati, mežģīņu kārtām pār adatām, krāsu pārejām - mierīgām un košām, rudenīgi kā - koku lapas, apsarmojuši kā zari pirms ziemas..... tādi ir mūsu darbi, ko vēlamies parādīt visiem, kas gribēs tos ieraudzīt.
Kādreiz esot bijis tāds laiks, kad cilvēki darīja visu paši, tagad mēs daram sev un priekš citiem. Tikai ir jautājums, vai tas der visiem? Laikam jau nē.
tā mēs pavadījām divas dienas, Lido atpūtas centrā, nosalušas un cilvēku pārņemtas, viņu domas mēs lasījām pa gabalu, tās tur spieto apkārt kā mazie ūdens pilieni, kurus vējš ness no ūdenskrituma aiz klins (mākslīgās, protams!)
Iesākumā bija veca soma no krāsainiem salmiem :), palika tikai odere un rokturi, tad bija lācis - sarkans kā vēzis :0 un dzija no pārpalikumu kalniem (nē, kastēm).
Izrādās, tieši tādā krāsā ir arī mans dīvāns!
Vēl gan nesaku ne pieci, ka lācis paliks draugos ar somu, bet pagaidām ir tā...
Izrevidēju visus kaktus un izdevās atrasts divus sintētiskus auduma gabalus mājās! Pērlītes, šķēres un mēģinājumi, pirmie ziedi, pagaidām bez īpaša pielietojuma, bet nav arī gluži peļami.
Vecrīgā ir tāda maza iela, kas no Līvu laukuma ved Daugavas virzienā... ar daudzām jaukām galerijām, veikaliņiem...
Laipu iela! Šodien bija Laipu ielas galeriju svētki, darbošanās, rosīšanās iekšā un ārā, rotas, papīra liešana, nozīmīšu gatavošana, bruņutērps ar visu smago ķiveri! Mēs to izmēģinājām, baudījām atmosfēru un bija tikšanās prieks ar sen neredzētiem cilvēkiem :)
