STRIPTEASE_ _ _ Ivano Redaelli

Naksnīga noskaņa, svītras, mezgli un ausaini palagu gali. Var arī tā, un tā ir skaisti.
Diegu gali neievilkti, dzīpari mēness gaismā, saudzējami.

Guliet mazie, augstu gaisā,
Ziemeļzvaigzne dzirkstī spoži,
un uz migu aiztipina,
prom pa sienu zirneklītis.

Viņam arī sava gulta,
viņam arī paladziņš.
Un par zirneklīša laimi,
cauru nakti sapņo viņš.
Klāvs Elsbergs




www.ivanoredaelli.it

Vizuālās mācības

Ir tāda filmu industrija un ir filmas un multenes, Šreki, Hariji Poteri, Lielais Z - sērfotājs un citi mošķi, kā Spaidermeņi ;)
Visas šīs, un ne tikai, filmas taisītas Cinema 4D programmā.
Trīs dienas pagāja dažādu gudrību apgūšanā, viltīgu paņēmienu un vienkārši parastāko soļu pētīšanā. Šī ir mana pirmā pieredze ar Cinema 4D un rezultāts ir.... šāds! tie ir gabaliņi no animācijas.

Mistifikācijas rozā dizaina balle Kalnciema ielā

Tas bija vakar - 4.oktobrī, vēlā vakarā, pēc parastas dienas.... Xcelsior

Baltā Daugava šodien

Pavisam balta un gludi rāma Daugava plūda aiz loga šodien,
vakar strauja kā "pūt vējiņi, dzen laiviņu..." svina pelēka, melna

Bez laivām, bez airētājiem, bez kuģīšiem Jelgava, Jūrmala, pilsēta cita kāda.
Laikam beigusies sezona, nokavēti braucieni vasaras vējos un saulē, tikai Hercogs Jēkabs pilsētā ar nākotni un bez ikdienas dzīves vakaros.

Upes

Nopirku Andras Manfeldes dzejoļu krājumu, jauno – „Betona svētnīcas”, neizskaidrojami savādo, mazliet baiso. Lasu vakaros, krēslā, tumsā, jo dienā nav laika, ne jau laika lasīt, bet tas nav dienas laika krājums, tie ir gaismas mirkļi vakara tumsā, ar sveci, ar tēju, ar medus burciņu galdā.

***
tava vienmēr nākšana pretī
mana vienmēr tiekšanās prom

sieviete, tu esi upe
kad tu pamodusies klusē......

tad tu esi kā maize, kā brūce, kā brūklene purvāja dūņās, piloša, salda, tu mosties
tu nesadzīstoša vienmēr
kāds saplēsis tavas vēstules, kāds, kas dirnēja uz tilta, šūpojās čīkstošās margās
un metāla balsī smējās

sniega driskas pret tumsu
žūžo

tu pamosties no sapņa, kurā tu biji Frīda, gleznoji ar nazi, vienmēr sarkano, sirds
vārstuļi virs tevis gausi tikšķēdami, dzeguzes tetovējums uz pulsējoši spilgtā, tā nu tu
skumsti, klibiķīte, kamēr debesīs bērni un Djēgo pa maukām

pamodusies un pajautāji:”kā gan tas iespējams? Jau vairākus gadus nedzīvoju vairs es,
bet gan atspīdums sievietes miesā”

/A.Manfelde/

Andra..........Frīda