Svētki, gaisma....

Māris Čaklais

DZIESMA PAR ČETRIEM BALTIEM KREKLIEM

Ja četri balti krekli

Ir jaunam cilvēkam,

Tas iziet var caur dzīvi

Bez lielām pārdomām.

Un tikai reiz pa reizei

Kāds atgādina viņam,

Ka dziesma nav par krekliem

Bet ir par sirdsapziņām.

Tas pirmais - priekšniecībai

Kad vajag rādīties.

Un tad nu paša gribai

Vēl paliek nākamie.

Un atkal reiz pa reizei

Kāds atgādina viņam,

Ka dziesma nav par krekliem,

Bet ir par sirdsapziņām.

Balts krekls rīta pusē,

Bet melns jau pusdienā.

Bet trešais baltais krekls

Top uzvilkts vakarā.

Un atkal nezin kāpēc

Kāds atgādina viņam,

Ka dziesma nav par krekliem,

Bet ir par sirdsapziņām.

Var baltos kreklus mainīt,

Kā maina uzskatus.

Bet tad, kad vakars pienāks,

Tie visi melni būs.

Vai būs vēl kāda jēga

Tad atgādināt viņam,

Ka dziesma nav par krekliem,

Bet ir par sirdsapziņām?

1966

Staro Rīga gaismas festivāls Latvijas svētku laikā. Latvija svinēja 90 gadu jubileju, 1918.-2008.gads.

Latvijai 90

ne jau karogi, ne krizantēmas, vienkārši sakārtots, mierīgs prieks.

vecmeistaru vējš..........

Jūras vējš, vējaina diena jūrā... Turpejot gar jūru, atpakaļ pa Jomas ielu, vēja appūsti vaigi un spārni. Antikvariāts!
Kundze aiz letes, mati copē, krievu valoda, brilles zelta rāmītī, vai tikai izliekas.
Uz etažeres grāmatu kalni un starp tām manējā, uzrunā... Eliasa Holandiešu vecmeistari. Piecītis, nemaz nav romantiski, drīzāk proza, bet godīgi.gleznu reprodukcijas, melnbalti attēli, krāsaini, vairāk brūni nekā krāsaini, 1957. gads, tipogrāfija.

valoda, sīkpilsonisks žandrs, starp lapām 1963.gada izplēšamā kalendāra lapa - 8.janvāris, vēl jāgaida līdz tam, Gatis- vārda diena, sveicu! miršanas dienas, slavenais Ņekrasovs un slavenais Korelli! karalis ir miris, lai dzīvo karalis! cauri laikiem.

Vermērs

satumšināti toņi, graciozas kustības, sastingums pozās, Maurice Bejart, balets ar tādu pat graciozitāti un glezniecisku redzējumu, kā Holandiešu vecmeistaru gleznas. Ballet for Life Skaisti.

22.novembrī būs gads, kopš miris Maurīcijs Bežārs.

STRIPTEASE_ _ _ Ivano Redaelli

Naksnīga noskaņa, svītras, mezgli un ausaini palagu gali. Var arī tā, un tā ir skaisti.
Diegu gali neievilkti, dzīpari mēness gaismā, saudzējami.

Guliet mazie, augstu gaisā,
Ziemeļzvaigzne dzirkstī spoži,
un uz migu aiztipina,
prom pa sienu zirneklītis.

Viņam arī sava gulta,
viņam arī paladziņš.
Un par zirneklīša laimi,
cauru nakti sapņo viņš.
Klāvs Elsbergs




www.ivanoredaelli.it

Vizuālās mācības

Ir tāda filmu industrija un ir filmas un multenes, Šreki, Hariji Poteri, Lielais Z - sērfotājs un citi mošķi, kā Spaidermeņi ;)
Visas šīs, un ne tikai, filmas taisītas Cinema 4D programmā.
Trīs dienas pagāja dažādu gudrību apgūšanā, viltīgu paņēmienu un vienkārši parastāko soļu pētīšanā. Šī ir mana pirmā pieredze ar Cinema 4D un rezultāts ir.... šāds! tie ir gabaliņi no animācijas.

Mistifikācijas rozā dizaina balle Kalnciema ielā

Tas bija vakar - 4.oktobrī, vēlā vakarā, pēc parastas dienas.... Xcelsior

Baltā Daugava šodien

Pavisam balta un gludi rāma Daugava plūda aiz loga šodien,
vakar strauja kā "pūt vējiņi, dzen laiviņu..." svina pelēka, melna

Bez laivām, bez airētājiem, bez kuģīšiem Jelgava, Jūrmala, pilsēta cita kāda.
Laikam beigusies sezona, nokavēti braucieni vasaras vējos un saulē, tikai Hercogs Jēkabs pilsētā ar nākotni un bez ikdienas dzīves vakaros.

Upes

Nopirku Andras Manfeldes dzejoļu krājumu, jauno – „Betona svētnīcas”, neizskaidrojami savādo, mazliet baiso. Lasu vakaros, krēslā, tumsā, jo dienā nav laika, ne jau laika lasīt, bet tas nav dienas laika krājums, tie ir gaismas mirkļi vakara tumsā, ar sveci, ar tēju, ar medus burciņu galdā.

***
tava vienmēr nākšana pretī
mana vienmēr tiekšanās prom

sieviete, tu esi upe
kad tu pamodusies klusē......

tad tu esi kā maize, kā brūce, kā brūklene purvāja dūņās, piloša, salda, tu mosties
tu nesadzīstoša vienmēr
kāds saplēsis tavas vēstules, kāds, kas dirnēja uz tilta, šūpojās čīkstošās margās
un metāla balsī smējās

sniega driskas pret tumsu
žūžo

tu pamosties no sapņa, kurā tu biji Frīda, gleznoji ar nazi, vienmēr sarkano, sirds
vārstuļi virs tevis gausi tikšķēdami, dzeguzes tetovējums uz pulsējoši spilgtā, tā nu tu
skumsti, klibiķīte, kamēr debesīs bērni un Djēgo pa maukām

pamodusies un pajautāji:”kā gan tas iespējams? Jau vairākus gadus nedzīvoju vairs es,
bet gan atspīdums sievietes miesā”

/A.Manfelde/

Andra..........Frīda

Dizains nāk rozā

Katru gad' no jauna Dizains dzimst :)
kādreiz Dizaina iela, kādreiz Dizaina labirints, šogad iebraucamā vieta Kalnciema ielā!

Ja sestdien pasākuma novakarē būsiet kur tuvumā minētajam rajonam, balles sākšanos nevarēs nepamanīt. Rīkotāji ("Xcelsior", piedaloties "Inch" un "lolot" saloniem, arī "aXus" un "BC grupa") sola būt vairāk nekā uzticīgi rozā krāsu paletei, iespējams, iedvesmojoties no "Pink Roadhouse" – ceļmalas kafejnīcas Austrālijas dienvidos – un līdzīgi tai izdekorējot vidi ar rozā atribūtiku (soliņš, pieslienamās kāpnes, velosipēds, spilveni, kokteiļi, "končas", tērpi – viss, viss rozā). Bet rozā ir arī pasākuma "Dizains.Nākotne" svētā krāsa, un "Design Road. House" uzstādītais vakara uzdevums ir ļauties radošai pieejai katra atnestajiem priekšmetiem, kas vakara gaitā pēc katra paša ieskatiem pārtaps unikālos dizaina objektos, fonā skanot džezam un uz ekrāna zibot filmai "Pink Panther".

Mazliet dizaina, mazliet rozā krāsas, sārtas sejas un kas tik vien ne?!

Siltummezgls

Šodien biju siltummezglā, tie parasti izskatās šādi. Tie ir mūsdienīgi, moderni un jauni, droši vien, ka arī droši un funkcionāli. Manis apmeklētais bija vecs, sarūsējis, korozijas saēsts un pārskatāmi samudžinājies, tāds, par kuru var teikt "paņem striķi un dodies uz siltummezglu". Tagad es zinu, kāds izskatās siltummezgls, neejot uz mūsu mājas DzĪKs sapulcēm, kas vienmēr notiek siltummezglā ;) un vienmēr bez kvoruma, vienmēr atkārtoti, lai pieņemtu lēmumus bez kvoruma, kura nekad nav. Bet skaidrs, vai tad kādam vispār ir drosme iet uz siltummezglu? Nu nav taču, arī man nav.

Vai pazīsti savu siltummezglu! Ziema nāk!

eseja

Katrs vārds beidzas ar galotni, katrs teikums ar vārdu, katra rindkopa ar teikumu, katrs stāsts ar atrisinājumu.
Vai šiem stāstiem būs zināmas beigas?
Esejas, dzejas.... īsi stāsti vai romāni, tehniski apraksti un pamācības, ko tagad sauc par manuāļiem. Kas būs šeit, to es nezinu, bet nojaušu. Nojaušu, par ko gribu rakstīt, ko gribu teikt un kāpēc. Teksts ar bildēm. Vai tā var būt eseja?
Divas lappuses, noklātas ar sēpiju, kopā salipušas. Putekļi izbirst un noklāj rokas, kā mālainas zemes pikas, salīp ar sviedriem.

Pirms dažām dienām atradu vecu piezīmju grāmatiņu, rūtiņu lapas, zaļgani ādas vāciņi, maza... iekšā vārdi dzejā. Ziemeļnieks, Bārda, Elksne, Breikšs, Bodlērs un Tagore... toreiz nozīmīgu autoru radītās rindas un atklāsmes. Vai šī ir dzeja, kuru izlasot mainās dzīve? Dzīves uztvere?



"Esi rāma, mana sirds, nesacel putekļus. Lai pasaule pati atrod ceļu pie tevis."
Rabintranats Tagore (1861-1939)