Dizains nāk rozā

Katru gad' no jauna Dizains dzimst :)
kādreiz Dizaina iela, kādreiz Dizaina labirints, šogad iebraucamā vieta Kalnciema ielā!

Ja sestdien pasākuma novakarē būsiet kur tuvumā minētajam rajonam, balles sākšanos nevarēs nepamanīt. Rīkotāji ("Xcelsior", piedaloties "Inch" un "lolot" saloniem, arī "aXus" un "BC grupa") sola būt vairāk nekā uzticīgi rozā krāsu paletei, iespējams, iedvesmojoties no "Pink Roadhouse" – ceļmalas kafejnīcas Austrālijas dienvidos – un līdzīgi tai izdekorējot vidi ar rozā atribūtiku (soliņš, pieslienamās kāpnes, velosipēds, spilveni, kokteiļi, "končas", tērpi – viss, viss rozā). Bet rozā ir arī pasākuma "Dizains.Nākotne" svētā krāsa, un "Design Road. House" uzstādītais vakara uzdevums ir ļauties radošai pieejai katra atnestajiem priekšmetiem, kas vakara gaitā pēc katra paša ieskatiem pārtaps unikālos dizaina objektos, fonā skanot džezam un uz ekrāna zibot filmai "Pink Panther".

Mazliet dizaina, mazliet rozā krāsas, sārtas sejas un kas tik vien ne?!

Siltummezgls

Šodien biju siltummezglā, tie parasti izskatās šādi. Tie ir mūsdienīgi, moderni un jauni, droši vien, ka arī droši un funkcionāli. Manis apmeklētais bija vecs, sarūsējis, korozijas saēsts un pārskatāmi samudžinājies, tāds, par kuru var teikt "paņem striķi un dodies uz siltummezglu". Tagad es zinu, kāds izskatās siltummezgls, neejot uz mūsu mājas DzĪKs sapulcēm, kas vienmēr notiek siltummezglā ;) un vienmēr bez kvoruma, vienmēr atkārtoti, lai pieņemtu lēmumus bez kvoruma, kura nekad nav. Bet skaidrs, vai tad kādam vispār ir drosme iet uz siltummezglu? Nu nav taču, arī man nav.

Vai pazīsti savu siltummezglu! Ziema nāk!

eseja

Katrs vārds beidzas ar galotni, katrs teikums ar vārdu, katra rindkopa ar teikumu, katrs stāsts ar atrisinājumu.
Vai šiem stāstiem būs zināmas beigas?
Esejas, dzejas.... īsi stāsti vai romāni, tehniski apraksti un pamācības, ko tagad sauc par manuāļiem. Kas būs šeit, to es nezinu, bet nojaušu. Nojaušu, par ko gribu rakstīt, ko gribu teikt un kāpēc. Teksts ar bildēm. Vai tā var būt eseja?
Divas lappuses, noklātas ar sēpiju, kopā salipušas. Putekļi izbirst un noklāj rokas, kā mālainas zemes pikas, salīp ar sviedriem.

Pirms dažām dienām atradu vecu piezīmju grāmatiņu, rūtiņu lapas, zaļgani ādas vāciņi, maza... iekšā vārdi dzejā. Ziemeļnieks, Bārda, Elksne, Breikšs, Bodlērs un Tagore... toreiz nozīmīgu autoru radītās rindas un atklāsmes. Vai šī ir dzeja, kuru izlasot mainās dzīve? Dzīves uztvere?



"Esi rāma, mana sirds, nesacel putekļus. Lai pasaule pati atrod ceļu pie tevis."
Rabintranats Tagore (1861-1939)