Tas nezināmais "zvērs" nav nemaz tik briesmīgs, bet pārsteidzošs gan.
Kopā ar Zani pusi dienas gatavojāmies iemēģināt filcēšanu uz zīda, pusi tāpēc, ka jāsagādā materiāli - zīds (Artilērijas ielā) un vilna (Klippan Saule), ziepes un citi sīkumi, kas aizmirsušies mājās.... pēc visu šo vietu apmaklēšanas jau dažiem ir skaidrs, ka gribās ēst! Izvēle nav liela, bet beigās esam sagrābušās desmitiem nesamo maisu un pat viena burka!
Pēc pāris stundu braukāšanas beidzot sakārtojam darba vietu, Pruvē skaistais un ! garais galds ir ideāls :)
Jāatzīstas, ka vienas šalles izgatavošana prasa diezgan daudz laika, protams, to nevar salīdzināt ar tāda pat platuma un garuma šalles uzadīšanas laiku, bet tomēr..
Zīdu pakāpeniski noklāj ar izvēlētajiem vilnas toņiem, bet nācās secināt, ka sausā salikumā kopskats atšķiras no iegūtā (plakanā) klājuma. To katram pašam vajadzētu izmēģināt, jo noteikti, ka vilšanās ajūta katram ir individuāli mērāma - man pēc pelēkmelnās šalles attīšanas tā bija ļoti liela! ;/
veidi, kā filcēt ir dažādi - vienpusējs vai abpusējs, jāsaka, ka domas un idejas rodas darbošanās procesā, kā vēl mēģināt un ko ar to visu darīt, te var izvērsties plaši, ja ir drosme eksperimentēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru