Barikāžu sajūtu jau piedzīvoju "īstajās" barikādes dienās janvārī, kad mācījos Māksliniecisko ādas apstrādi 5.arodsskolā Vecrīgā. Atceros kā ar kursabiedriem staigājām pa Vecrīgu pirmajās barikāžu dienās,diezgan daudz stundas pavadījām Doma baznīcā, tur nāca atpūsties visi, kas barikādās uzturējās visu diennakti. Vēlāk, kad situācija sāka kļūt pārāk saspringta un riskanta, vairs netiku uz centru, un labi vien, ka tā, jo nedomāju, ka tādam jaunam skuķim tur bija ko darīt. :)
Pietika tuvējo ar pastaigu līdz toreizējam Stahanoviešu tiltam (tagad Slāvu), nesām zupas un citus ēdienu Rīgas sargātājiem no laukiem.
Bet šīs barikādes, lai arī centīgi sagatavotas pēc iespējas precīzākas, līdzīgākas utt, tomēr bij pavisam citas! Sajūtas, noskaņa, sarunas... lai arī centāmies, tur valdīja jautrība (ko cītīgi slēpām katra "dubļa" filmēšanas laikā ;) ) brīvi nepiespiesta atmosfēra. Pa vidu jau neliela nīkšanas sajūta, jo filmēts tika ļoti reti, starp "repetīcijām" un īstajiem dubļiem bija garas pauzes, kurās gaidījām un salām.... Vispār jau pirmo reizi piedalījos šādā masu skatu filmēšanā. Jauna interesanta pieredze, pacietības pārbaude un solis fimu karjerā :D dažas bildes no mobilā telefona
un dažas citu fotogrāfu blogos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru