Bezkrēsls, jeb krēsls kabatā...

Vitra, sadarbībā ar Čīles arhitektu Alejandro Aravena ir radījusi apvērsumu krēslu dizainā! Jaunais Bezkrēsls (Chairless) ir nopērkam arī Latvijā Xcelsior salonā.
vairāk lasiet šeit!

Mistiskais Kalnciema ielas kvartāls.....

Kas gan tur krūmos kūņojas, kust!? To vajag zināt, to vajag just....
Līdz ar krēslu sestdienas vakars atnāk kā pārsteigums baiss.... Vai tev arī, manu draudziņ?

Welcome To My Country (Latvia)

Riga Guide Kalnciema street

Welcome.... Latvia

Nav skaistākas zemes, nav skaistāki svētki.... vasaras ziemas, agrie pavasari ar sniegu un peļķēm, rudeņos drēgnais rīts un saulainās pēcpusdienas, jūuuuuuura! smiltis un kaijas.....
Dod Dievs mums to visu nosargāt!
Sounds Like Latvija
folklora

Nīcas, Bārtas vainags

tā teikt, saņēmu mantojumu! :)
Vecāsmammas darināts vainags tautastērpam (paicis vairs tikai vainags ;/) un tas arī tāds - paplucināts. Atceros kā bērnībā ar māsīcām staigājā "pa kluso" ar vainagu galvā, tad vēl bija (vismaz manā atmiņā palicis) labāks, nebija visas lielās stikla zīles nobirušas un oderīte tik sapelējusi. Bet ne par to... tagad sāksies mans darbs vainaga restaurācijā, jo, manuprāt, restaurēt, maksimāli saglabājot vecās detaļas, būs vērtīgāk, nekā gatavot jaunu.
Vainaga vecums varētu būt ap 73/72 gadiem, to es vēlāk precizēšu, tas ir vecāsmammas skolas darbs, kad viņa mācījās Jelgavas mājturības skolā. Mamuciņam (tā mēs saucam vecomammu) šogad būs jau 91.

Lieldienu zaķis - razbainieks

Viens brīvdienu vakars, kurā datoru ir okupējuši mājas puiši, un zaķis gatavs, jo nav jau nekā cita ko darīt pie TV.
Vienkārša pelēka dzija, vislabāk ciets īru tvīds, tamboradata un mazliet filcējamās vilnas un filcēšanas adata.
Recepti kā tamborēt nerakstīšu, pilnīgi brīva improvizācija - sākot no rumpja pamatnes un uz augšu, kad kakls jau labā garumā, jāsāk stūķēt iekšā pildījumu, jo vēlāk jau vairs nevarēs tik klāt, šūts te nav nekas, visu tikai pietamborē vajadzīgajās vietās.

viena nedēļa martā!

šī nedēļa Rīgā pagāja īpaši savādāka. Rīgas centrs vairākas dienas piedzīvoja pārvērtības, dažas dienas 1991.gads, dažas 1941.gads.... Rīgā filmē filmu "Das Blaue vom Himmel"
Barikāžu sajūtu jau piedzīvoju "īstajās" barikādes dienās janvārī, kad mācījos Māksliniecisko ādas apstrādi 5.arodsskolā Vecrīgā. Atceros kā ar kursabiedriem staigājām pa Vecrīgu pirmajās barikāžu dienās,diezgan daudz stundas pavadījām Doma baznīcā, tur nāca atpūsties visi, kas barikādās uzturējās visu diennakti. Vēlāk, kad situācija sāka kļūt pārāk saspringta un riskanta, vairs netiku uz centru, un labi vien, ka tā, jo nedomāju, ka tādam jaunam skuķim tur bija ko darīt. :)
Pietika tuvējo ar pastaigu līdz toreizējam Stahanoviešu tiltam (tagad Slāvu), nesām zupas un citus ēdienu Rīgas sargātājiem no laukiem.
Bet šīs barikādes, lai arī centīgi sagatavotas pēc iespējas precīzākas, līdzīgākas utt, tomēr bij pavisam citas! Sajūtas, noskaņa, sarunas... lai arī centāmies, tur valdīja jautrība (ko cītīgi slēpām katra "dubļa" filmēšanas laikā ;) ) brīvi nepiespiesta atmosfēra. Pa vidu jau neliela nīkšanas sajūta, jo filmēts tika ļoti reti, starp "repetīcijām" un īstajiem dubļiem bija garas pauzes, kurās gaidījām un salām.... Vispār jau pirmo reizi piedalījos šādā masu skatu filmēšanā. Jauna interesanta pieredze, pacietības pārbaude un solis fimu karjerā :D dažas bildes no mobilā telefona
un dažas citu fotogrāfu blogos

daudzās ziemas dienas

jau tāda neliela depresija no ieilgušās ziemas..... pavasara mētelītis gaida savu kārtu tikt uzvilktam, bet nekā! Pamazām, lēni slinkojot, adu sev Īru tvīda jaciņu, arī pavasarim. Var būt pie tā lēnās nākšanas vainīga lēnā adīšana?
Ik rītu gaisma atnāk ar dažiem mīnusiem un dienas spožā saule dzen izmisumā dēļ nemazgātajiem logiem - it visur! Varētu jau riskēt un nomazgāt, bet ko par to teiks mans kakls, kurš kopš pagājušās vasaras angīnas ik trešo rītu liek sevi manīt (šoziem) ar smeldzošām, skrāpējošām ziņām.
Gribu vasaru!
Gribu, lai sniegs pazūd vienā naktī, neviss kūst nedēļām ilgi ar peļķēm, jo, savus noskatītos gumijniekus dabūt nevaru, gaidu telefona zvanu ar priecīgu vēsti - "Jūsu zābaciņi ir atbraukuši!", bet.... klusums ; /
Svētdienas vakarā nonācām pie atzinuma, ka: "Dzīvnieku pasaulē dejo kā kurš". Kāpec? neatceros, vai to ietekmēja Dejo ar zvaigzni 3?

Kalnciema ielas Gadatirgus!

Klāt marts, un tāpat kā pērn, arī šogad sākam Kalnciema kvartāla "atdzīvināšanu" no ziemas miega.
6.martā - dienas gaišākajā pusē, ap 11:00 līdz pat 16:00, pagalmā rosīsies ziedu pārdevēji, lauku labumu tirgotāji, rotu darinātāji un Mārtiņš Rītiņš ar Slowfood konceptu. Viss kā pa vecam, bet pavisam no jauna!

es un Vaktiņš!

Tādi mēs bijām.... toreiz, tagad es esmu vēl... manis ir daudz, bet Vaktiņa vairs nav. Mans vislabākais un mīļākais draugs ;/

manas domas, tās naktī skrien....

Tā nav dziesma, tā ir lūgšana Latvijai.

cimdi bez cimdiem :)

šī ir barga ziema! To droši vien atcerēs vēl ilgus gadus.
Sniega kupenas līdz padusēm, neticiet... sagādāšu pierādījumus tuvākajās dienās :)
Bet ir traki, ja jakas piedurknes ir īsas, ja džemperīši ir ar puspiedurknēm, ar 3/4 piedurknēm... tāda ir mode ;)
Tāpēc nākas upurēties modei un domāt, kā šādā salā sasildīties.
Pirmie ir tapuši pavisam vienkārši melni valnīši ar atlasa lentīni ;) gaumīgi (tā man pašai šķiet)

Naktstauriņš...

plivinot spārnus pret kaistošu liesmu, pret kvēlojošu spuldzi, pret gaismu... neremdināmas alkas pēc saules!?
Katram tauriņam ir savs naktstauriņš, apņēmīgs savā tiešumā izdzīvot gasmu naktī! Sajaukt dienu ar nakti, sauli ar mēnesi, dievu ar ....
vai, ieklausos Viendienītes spānu šalkšanā! Tos nevar dzirdēt? bet es dzirdu, katru dienu kā pārmetumu par vienas dienas izdzīvošanu naktī, par neiespējamā ietriekšanu nebūtībā.
Laimīgu Jauno Gadu,

trešā advente... jeb "cepam"!

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš, nekā, tā nu nebūs gan, ka mums tikai mēnestiņš, bet citiem riekstiņi un gardumi. Cepamkūkas, ciparkūkas! :) Vislabāk jau mīklu gatavot "pašam", bet kas tev dos vaļas, ja daudz dažādu pasākumu jāpaveic tādā īsā nedēļas nogalē, kad strauji tuvojas Ziemassvētki! par piemēru viena piparkūku mīklas recepte

Medus - 250g

Iesala ekstrakts - 250 g

Cukurs - 100 g

Sviests - 100 g

Milti - 450–500 g

Olas - 2 gab

Majonēze - 100 g

Sinepes - 1 ēdamkarote

Cepamais pulveris - 1 tējkarote

Garšvielas (muskatrieksts

krustnagliņas, kanēlis, kardamons,

koriandrs, citrona miziņa un citas

pēc izvēles).

Medu ar iesala ekstraktu karsē uz

ļoti lēnas uguns

Kad masa ir kļuvusi šķidra, maisot

pievieno sviestu un cukuru

Pēc tam, visu maisot, masu nedaudz atdzesē. Pievieno majonēzi, sinepes, olas, garšvielu maisījumu. Pagatavoto mīklu, pirms cepšanas, ieteicams pāris dienas izturēt ledusskapī. Mīklu izrullē, formē un liek uz cepešpannas, cep. Gatavās piparkūkas karstas no pannas noņem ar platu nazi

Šo sestdienu līdz 13:00 mēs pavadījām Mārupes k/n pirmssvēku koncertā. Pirms pirmssvētku koncerta bij patiesi liela kņada ar balto vilnas zeķu un valnīšu adīšanu. Visiem, kam nebij "pa rokai" omes vai mammas ar abām kreisajām rokām ;) Jāņa omīte adīja zeķītes. Pasūtītāji pat vēl pēdējā vēlā vakarā zvanīja, lai 'palīdzot, jo neesot valnīšu un zeķu!